aizk.lv

Kā iemīlēt Aizkraukli?

Ik pa laikam satiekoties ar kādiem cilvēkiem – vienalga, vai tie ir ienācēji no citām apdzīvotām vietām, vai kāds vietējais, kurš te dzimis, man tiek uzdots viens jautājums: kā tas nākas, ka no tevis plūst mīlestība pret šo vietu? Te taču tāpat kā diezgan daudzās Latvijas mazpilsētās nav ko darīt, nav kur izplest spārnus un vispār – nav nekā interesanta? Kā iemīlēt šo pilsētu, ja tevi te nekas nesaista?

Aizkraukle uz citu mazpilsētu fona

Jā, varbūt tā ir tiesa, Aizkraukles pilsēta nevar lepoties ar tādu pilsētas arhitektūru kā daudzas citas vecākas pilsētas, piemēram, Cēsis, Kuldīga, Sigulda. Šīs pilsētas tapušas ainaviskā vidē, augušas gadu desmitiem, simtiem, bet Aizkraukles pilsēta 2017.gadā svinēs tikai 50 gadu jubileju.

Tas nozīmē, ka tā ir tapusi pateicoties visu nemīlētajai Padomju savienībai, kur daži politiķi nolēma – viss, te ir punkts Latvijas kartē, būvēsim hidroelektrostaciju, bet tiem cilvēkiem, kas tur uzturas un šo lielo būvi ceļ – viņiem atļausim uzbūvēt pāris daudzdzīvokļu mājas. Tieši tā tapa Aizkraukles pilsēta – purvājā, mežu brikšņos, izcērtot krūmājus, nosusinot dūksnājus un plānojot tās celtniecību. Nav brīnums, ka tās arhitektūrā nav nekā interesanta.

Kad mēs runājam par Rīgu, visi iedomājas Vecrīgu un daudzas ēkas, kas tapušas pirms valsts okupācijas, bet Rīgā ir ļoti daudz tipisko Padomju savienības kastīšu māju. Un tāpat – tā šķiet mīlēta pilsēta. Starp citu, līdzīgs liktenis kā Aizkrauklei, ir arī Olainei (kas, starp citu, tapa gandrīz vienlaikus ar Aizkraukli), arī Salaspilij līdzīgs liktenis.

Aizkraukles novads – īstā vērtība kā vienots veselums

Patiesībā noslēpums slēpjas faktā, ka Aizkraukle – tā nav tikai pilsēta. Tāpat kā automašīnām, kurām ir riepas, akumulatori, stūres, lukturi un citas detaļas, arī Aizkraukle ir jāskatās kā vienots veselums, kur kopīgā sadarbībā ir pilsēta ar blakus esošo pagastu. Pilsēta varbūt arī ir jauna uz visas Latvijas fona, bet kā apdzīvota vieta tā ir tikpat sena kā Rīga, Cēsis, Koknese, par kurām piemin dažādos vēstures avotos, kā, piemēram, Atskaņu hronikā.

Arī te savulaik ir dzīvojušas latviešu ciltis, kuras cīnījās ar leišiem, krustnešiem, te bija nozīmīga tirdzniecības vieta – osta, nozīmīgs stratēģisks punkts krustnešiem. Ne velti te notikušas daudzas cīņas, un vienā no lielākajām kaujām tieši pie Aizkraukles uzvarēja vietējās ciltis. Tāpēc nevajag domāt – akumulatori, riepas, spoguļi, bet gan saskatīt visu automašīnu, jo tieši tas arī ir šī vieta – vienots veselums, kas ir dzīvs ar stāstiem, notikumiem un interesantām vietām.

Kāds ir Aizkraukles stāsts?

Aizkraukles stāsts ir bagāts ar maģiju, mīlestību un cīņām. Kā jau visa Latvija, arī šeit notikušas neskaitāmas kaujas, bet atšķirībā no citām Latvijas pilsētām un apdzīvotām vietām, kurām paveicies vairāk, Aizkraukles novadam nav tik ļoti paveicies, jo tās arhitektūra ir nopostīta tiešām pamatīgi. Te ir grūti atrast ēkas un celtnes, kuras stāvētu veselas vairāk nekā 100 gadu, bet tādas ir. Zinātāji pratīs parādīt. Daudzas no tām ieguvušas citu skatu, izmantotas citiem nolūkiem, bet – turpina pastāvēt.

Maģija? O, jā, Aizkrauklei tās ir tiešām daudz! Kaut vai atceraties slavenāko Latvijas raganu – Spīdalu, kura spēja savaldzināt diženo Lāčplēsi. Viņas tradīcijas turpinās Aizkrauklē bāzētajā Daugavas ielejas dabas parkā, kur var atrast pat Raganu lidlauku. Vai Aizkraukles dižāko kulta vietu – Meļķitāru Muldas akmeni, kurš spēja dziedināt, dot savu labvēlību un iedvesmot.

Pat mīlestība Aizkrauklē ir pilna ar romantiku, cīņu un zināmu traģēdiju. Savulaik Aizkrauklē notika aristokrātu aprindām šausminošs pavērsiens, kad Rembates barons fon Rautenfelds, dzīvojot Aizkraukles muižā, iemīlēja dzelzceļnieka meitu Emīliju un pat apprecēja šo zemnieku aprindām piederošo daiļavu. Par to var izlasīt daudzos stāstos, bet līdz mūsdienām zināmākais ir Kārļa Jēkabsona vēsturiskā grāmata „Heinrihs fon Rautenfelds”, taču šīs dzīves traģēdijas īso versiju var izlasīt www.tvnet.lv portālā.

Lūk, Aizkraukle nav nemaz tik nabaga. Te ir bagāts stāstu krājums, interesanti notikumi un aizraujoši piedzīvojumi, bet tas, kā tas virzīsies nākotnē, ir atkarīgs no mums pašiem. Ja mēs joprojām savā automašīnā redzam tikai tās detaļas: riepas, akumulatorus, sēdekļus un citas, tad mums nekad nesanāks pilna automašīna. Laiks palūkoties uz vienotu veselumu!

FacebookTwitterGoogle+Share

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *