Saskaņā ar arheoloģiskajiem izrakumiem, Aizkraukles pils sastāvējusi gan no koka, gan no mūra. Vladislava Urtāna izrakumi liecina, ka Aizkraukles pils mūri pastāvējuši pirms vācu politiskās ietekmes Aizkrauklē (Urtāns V. Aizkraukles pilskalna mūra aizsargsiena// LZAV-1983-Nr.4-34-39lpp), bet pēc pils nodedzināšanas 1205.gadā, pilskalna apdzīvotība ir turpinājusies visu 13.gs. un 14.gs..

Augstie kalni, Kraukļa kalni atrodas Daugavas labajā krastā un paceļas 40m virs Daugavas līmeņa, pie tam pilskalns ir diezgan stāvs. Austrumgalu veido Astjeres jeb Ašķeres upītes dziļā grava. Rietumgalu – strauts ar mērenu gravu, Dienvidos Daugava ar palienas pļavām ielejā, Ziemeļos – arī ielejas pļavas. Pilskalns sastāv no diviem plakumiem 400m garumā un terasēm kalna vidū.

Laika gaitā karu tranšejas un aramzemes lauku ierīkošana pilskalnā augšējos slāņus ir postījusi un arheoloģiskās izpētes veikšana ir apgrūtināta, tomēr prof.ATentelis pēc arheoloģiskajiem izrakumiem E.Brastiņa grāmatā Latvijas pilskalni Vidzeme (1930) ir secinājis, ka mītņu kārta abos pilskalna plakumos ir ļoti bieza un senās dzīves atliekām bagāta. Lielajam plakumam vispakārt gar malu stiepjas pirms vācu laikmeta celti mūra pamati, kas sastiprināti ar kaļķa un urīna javu. Akmeņi nevis no Daugavas radzēm, bet laukakmeņi. Līdzīga mūra sēta vēl Latvijā ir sastopama Lielvārdes pilsvietas plakumā un stipri atšķiras no turpat esošajām bruņinieku pils mūra atliekām.Ēku krāsnis tika veidotas no laukakmeņiem, kas mūrēti ar mālu, kam piejauktas smalkas skaidas.

Atradumi liecina, ka pilskalna iedzīvotājas nēsājušas bronzas rotaslietas.

1837.g. Daugavas plūdi atklāja kapulauku pie pilskalna, kas ierosināja pirmos arheoloģiskos izrakumus (Prof.Dr.Friedr.Kruse. Necrolivonica oder Geschichte und Alterthumer Liv-, Esth- und Curlands. 1859), pēc tam še raka arī K.J.Bērs (J.K.Bahr. Die Graber der Liven. 1850) un Pieminekļu valdes laikā – H.Riekstiņš 1932.g. un N.Purpētere.

Arheoloģiskos izrakumos noskaidrojās, ka kapu laukā mirušie apbedīti visu vēlo dzelzs laikmetu (9-12.gs.ieskaitot), jaunāku kapu nav, jo pieņemams, ka līvi 13.gs. pieņēmuši kristīgo ticību. Kā arī noskaidrojās, ka Aizkrauklē ir bijis spēcīgs letgaļu un zemgaļu kultūras iespaids.

Par apbedījumiem arheoloģiskos izrakumos kopumā secināts, ka kapu laukā mirušie apbedīti visu vēlo dzelzs laikmetu (9-12.gs.ieskaitot), jaunāku kapu nav, jo pieņemams, ka līvi 13.gs. pieņēmuši kristīgo ticību. Kā arī noskaidrojās, ka Aizkrauklē ir bijis spēcīgs letgaļu un zemgaļu kultūras iespaids.